Alta via 2

Ievads

Neliels aprakstiņš par itālijas Alta Via 2. kuru gāju kopā ar sievu. Nokļūšana AirBaltic rīga (RIX) - (2 h.43 min ) -> Venēcija (VCE) un vilciens uz Bressanone.

O - diena (18 janv. 2023)

No rīta ielidojām venēcijā, pa taisno uz vilcienu. Vakara pusē bijām jau Bressanone. Doma bija palikt kempingā pilsētā pacik veikali bija ciet uz vajadzēja nopirkt gāzi. Nogājām baiso gabalu līdz kempingam un izrādijās ka viņš ir pilns, nav pat maziņa pleķa teltij. Nospļāvāmies un nakšņojām parciņā pie upes, telti necēlām palīdām zem galda un gulējām guļammaisos.

1 - diena (19 janv. 2023)

Piecēlāmies laicīgi bet kamēr izčāmājāmies (kafija, gāze utt. ) kāpt jau sākām saulē vel pēc 500-600 kāpuma metriem bijām kārtīgi piekusuši tamdēļ nospļāvāmies un atlikušos ~900 m uzbraucām ar pacēlāju. Kalnā (Rifugio Plose 2446 m) pusdienas un saldais / aliņš un lēnām čāpojām lejā meklējām kur uzlikt telti. Legāli likt telti nedrīkst, tamdēļ ar grūtībām atradām nogāzi kur mūsu telti no takas nevar redzēt. Panakti kaut kas uzpilēja bet nekas traks.

2 - diena (20 janv. 2023)

Ceļamies laicīgi aizčāpojam līdz ceļam kur vairākas ēstuves, brokastīs kafija ar omleti. Seko nikns kāpiens kalnā dienas vidū esam Forcela de Putia Peitlerscharte ( 2357 m ). Pastaigājam pa augšu un pusdienojam Schluterhutte Rif. Genova (2340 m), pusdienu snaudiens un sākam jau domāt kur noslēpt telti nakšņošanai. Tā nu ejam līdz vakaram un atrodam ieplaku blakus takai. Nakšņojam, pār galvām lidinas helikopteri domājam kurā brīdī uzradīsies kād parka darbinieks lai izrakstītu mums sodu. Kā izrādas šī ir diezgan augsta vieta nakšņošanai (~ 2 500 m !)

3 - diena (21 janv. 2023)

Pšsajūta slikta, kājas velkas, lēnām ejam pirmais posms kur stingri jāturas pie trosēm vietām gribas uzlikt feratu (sistēma + šņore ar karabīni). Pirms pusdienām esam Puezhutte Utia de Puez ( 2475 m ) pudienas vel neservē pārāk agrs, sarunājam ko ēdamu palādējam telefonus, pirmais ‘ķemertiņš’ ar ūdeni 4x dienās. Kāpjam lejā no kalna, man nav labi, jāsamierinas ar domu ka pie šādas pašsajūtas turpināt ir riskanti. Grūtas pārrunnu rezultātā nolemjam palikt viesnīcā, kartīgāk atpūsties, paēst, cerībā ka pašsajūta uzlabosies. Norezervēju viesnīcu bookingā un tikai pēc tam sprotu ka tā atrodas blakus ielejā. Galvā jau esmu daļēji kapitulējis bet lai tiktu līdz kārotajai viesnīcai dūšīgi 1-2 h jāšpago pa kalnu lejā un augšā. Viesnīca smalka gandrīz skrienam uz numuriņu lai neviens nesajūt mūsu 4x “dienu smakas”. Nomazgājamies, samazgājam drēbes, iedzeram pa “kokčukam” gandrīz vai neērti gulēt tik tīros palagos.

4 - diena (22 janv. 2023)

Pašsajūta laba, brokastis izcilas, nospriežam ka manu problēmu sakne ir kalnu slimība un tas ka gulējam 2.dienas vakarā 2.5 k/m augstumā. Jūtos labāk aklimatizējies un turpinam ceļu. Līdz startam (vietai kur vakar nogājām no takas) veicam ar vietējo bussu. Priekšā ļoti nikns kāpiens kalnā ~ 400 m uz beigām sajūta itkā rāpjoties vertikālā klintī. Ap pusdienām esam Rif Pisciadu F.Cavazza (2585 m ) diemžēl virtuve slēgta, nav atvērta kopš iepriekšējāas sezonas. Pusdienās proteīna cepumiņš, turpinam ceļu kalnā. Nav tik stāvs bet savi ~ 400 kāpuma metri jāpievar. Sniegs kļūst par nopietnu problēmu, daudzviet krītam cauri un karpamies lai tiktu laukā, vietām apakšā strautiņš, kājas slapjas. Vēlā pēcpusdienā esam Rif Boe Bamberger Hutte ( 2873 m ). Virtuve īsti vel nestrādā, vienīgais ko dabūjam ir zupiņa un izlejamo kolu. Turpinam ceļu un cīņu ar sniegu. Kāpiens lejā no kalna vietām ļoti bīstam, divas reizes jāpārdomā katrs solis, bez nūjām būtu grūti. Vakarā netālu no nākamā miesta P.so Pordai ( 2239 m ) ceļam telti žāvējam zābakus.

5 - diena (23 janv. 2023)

No rīta dodamies lejā uz pilsētu ar brokastīm pašvaki atrodam viesnīcu kas piedāvā lētā gala zviedru galdu. Saēdušies baltmaizi turpinam ceļu, nedaudz līņā. Ceļš nav grūts, vienīgi vējš un lietus, redzam kartē lielu aizsprostu un vairākas kafeinīcas, sapņojam par itāļu picu. Nokāpuši līdz aizsprostam apstaigājam vairākas ēstuves un par labāko atzīstam pirmo kurai pagājām garām stundu ierpiekš. Pica ir garda, kafeinīca silta, grūti uzsākt atlikušo ceļu. Ceļš ved lejup ielejā uz vakara pusi esam Malga Ciapela ( 1450 m ) pirmais legālais kempings mūsu maršrutā. Vietējā bodē sapērkam pilnas ķeseles gardumu kurus ārī “masējam iekšā” mūsu ekskluzīvajā kempingā. LV palikušie sūta jāņu bildes mēs savukārt priecājamies par silto ūdeni dušās.

6 - diena (24 janv. 2023)

Ceļš atkal ved kalnā, diena ir karsta un kalns ir karalis. Krietni pēc pusdienas laika tiekam augšā un uzsākam ceļu lejup cerībā atrast gardas pusdienas. Edam slavenajā S. Pellegrino (1918 m ) miestā no rūpnīcas ne smakas bet gāzētais ūdens ar citronu garšu mums vareni tīk. Pēc pusdienām atkal augšup kalnā, paceļam klausamies tieštraides par prigožina piedzīvojumiem ceļā uz maskavu. Pēc kārtējā pievarētā kalna esam miestā P.so di Valles ( 2032 m ) nolemjam neslapsīties pa krūmiem ar telti un noīrējam istabiņu. Interneta nav bet ir siltai ūdens, esam tik pārguruši ka izlaižam pusdienas.

6 - diena (25 janv. 2023)

Pēc kārtīgām brokastīm atkal karpamies kalnā šoreiz kādi ~ 600 m līdz nonākamajai mājai P.so del Mulaz ( 2619 m ) kārtīgas pusdienas un dienas otrajā pusē startējam uz takas. Sekojam kartei bet cilvēki uz takas pazūd, neviena nav vairākas reizes pārbaudam itkā ejam pareizi bet cilvēku nav. Drīz sākam saprast kapēc, taka ir ļoti stāva daudzviet nogruvumi, daudzviet dziļš sniegs, takas marķējumu grūti atrast. Šērsojot kalnu pāreju kļūst galīgi neomulīgi, cīnamies ar trosēm un vertikālām sienām. Drošības karabīnes ne visur var pieāķēt, vietām trose ir zem sniega. Tikuši pāri kalna korei gribas ātrāk lejā bet taka ved pa šauru taku un lejup nesteidzas. Parastā dienā drošvien nekas traks bet pēc grūtas dienas kad kājas neklausa un vakar jau nāk virsū, stresa līmenis aug. Kalnā migla grūti navigēt par laimi marķējums ir redzams krietni vakarā esam pēdējā kalnu mājā Pso di Rosetta ( 2572 m ). Māja piebāzta tūristi jau pieveikuši pudienas bauda vakara vīniņu. Iemasējam vakariņas un dodamies gulēt. Mazā izstabiņā esam 6x cilvēki, nakts vidū neizturu skābekļa badu un modinu pārējos augšā lai riktētu atvērt logu.

7 - diena (26 janv. 2023)

No rītā dodamies lejup pa kalnu uz vietējo miestu un ar busu atpakaļ uz venēciju. Kopā esam pieveikuši 109 km un 8710 agstuma metrus.

Pārdomas

Dikti jau mēs domājām par smagajām somām un galvenā vaininiece bija telts. Varēja protams neņemt bet tad stress uzspēt līdz kalnu mājai būtu krietni lielāks. Pārtika arī bija krietni mazāk pacik reiķinājāmies ar ēšanu kalnu mājās. Lai arī kā nebūtu es ieteiktu obligāti ņemt feratu un cimdus jo vietām situācija bija bīstama. Arī kalnu zābākus gribētos nomanīt uz kedām bet tad es nevarētu iedomāties kā tikt galā ar dziļo sniegu, botas tur vienkārī pazustu.